Sep
2015

Motivācija un darbinieku motivēšanas īpatnības Latvijā

title

Kas ir motivācija? „Motivācija” tiek raksturota kā iekšēju un ārēju, apzinātu un neapzinātu faktoru kopums, kas stimulē cilvēka vēlmi darīt un tiekties uz mērķi. Motivācija ir atslēgas elements, kas rosina cilvēku izvirzīt mērķi un pielikt pūles, lai to sasniegtu visdažādākajās jomās – kā profesionālajā darbībā, tā personīgajā dzīvē. Šim jēdzienam radnieciski: iedvesma, pamudinājums, cēlonis, impulss. Tieši motivācija mudina izdarīt vairāk par prasīto, ieguldīt uzņēmuma izaugsmē un pielikt pūles jaunu ideju iniciēšanai. Tas ir iemesls darbinieka aktīvai klātesamībai uzņēmumā un rūpēm par tā izaugsmi. Lai saprastu savu darbinieku motivāciju un stimulētu to, primāri atbilde uz jautājumu „kāpēc es šeit esmu?” primāri rodama pašam uzņēmuma īpašniekam, vadītājam, personāla un komandu vadītājiem. Personālvadības eksperti pazīst dažādu autoru izstrādātās motivācijas teorijas (Hercberga divu faktoru teorija, Maslova vajadzību piramīda, Alderfera teorija, Maklellanda pamatvajadzību teorija). Šodien visbiežāk tiek lietots dalījums kategorijās: apzinātie un neapzinātie faktori (citur – neraksturīgā un patiesā motivācija). Apzinātie faktori: atlīdzība, darba apstākļi, veselības un dzīvības apdrošināšana, sporta un atpūtas iespējas, transporta izdevumu apmaksa u.c. Šie tiek dēvēti arī par higiēnas faktoriem.

Neapzināto motivatoru kategorijas:

  • uzņēmuma kultūra, vērtības un mērķi,
  • vadības spēja pārstāvēt vērtības, izvirzīt mērķus, motivēt un attīstīt komandu,
  • darbinieka iesaiste uzņēmumā, dalība lēmumu pieņemšanas procesā; piederības sajūta,
  • profesionālās attīstības, karjeras (horizontālās un vertikālās) izaugsmes iespējas, ieskaitot apmācības un spēju attīstības programmas,
  • darba un personīgās dzīves integrācija, to savstarpējā sasaiste; profersionālā darbība kā pašizpausme.

 

Motivatori ir mainīgi, un attīstās līdz ar ekonomisko un sabiedrības izaugsmi. Šodien darbiniekiem motivācijas centrā ir darba mērķis, misija, un darba un personīgās dzīves integrācija. Kā liecina starptautisks pētījums (Deloitte University Press, 19.11.2014), šodien divreiz vairāk darbinieku  motivē darba saturs, nevis karjeras ambīcijas (12% pret 5%). Eiropiesu_vertibas_darbs

APLAMĪBAS, KO NOVĒROJAM LATVIJAS DARBA TIRGŪ Šobrīd Latvijas darba tirgū „motivācija” gluži kā karsts kartupelis veļas gan darba devēju, gan darba ņēmēju mutēs: pirmie runā par pašmotivētiem darbiniekiem, savukārt otri salīdzina dažādus piedāvājumus un izvēlas īsto pēc sev vien zināmiem kritērijiem. Esam nonākuši pie bīstamas robežas – kā daudzi darba devēji, tā darbinieki galvenokārt operē ar finanšu un citiem materiāliem motivatoriem. Darba tirgū atgriežas tie paši procesi, ko novērojām 2005.- 2007. gadā: nepamatots un straujš atalgojuma pieaugums atsevišķās amatu grupās, atalgojuma pārsolīšana un darbinieku pārpirkšana. Indikatori, kas liecina par aplamu pieeju:

  • Par motivācijas jautājumiem netiek domāts vispār vai uzskats, ka motivācija ir darbinieka paša ziņā. Jā – vadītājiem, jā – nobriedušiem profesionāļiem un līderiem; pārējiem darbiniekiem tā ir jāpalīdz atrast, ieraudzīt un uzturēt, lai par motivatoru kļūst darba saturs, ne blakus faktori.
  • Par motivāciju tiek uzskatīti dažādi taustāmi/ baudāmi/ lietojami labumi, un darba devēji sacenšas radošumā, lai tos nodrošinātu. Šajā gadījumā riskējam vienā dienā zaudēt labu darbinieku, ja viņš konstatēs, ka virtuvē nav viņa iemīļotās zemeņu tējas. Jo tā taču ir visas viņa motivācijas pamatā. Pārspīlēti, protams, tomēr tendenci raksturojoši.
  • Virspusēja pieeja motivācijas jautājumiem bez individuālas pieejas. Ja mūsu reklāmas aģentūrā valda dinamiska un radoša atmosfēra, vai tas būs motivējoši jaunajai grāmatvedei, kurai profesionālo gandarījumu nebūt nesniedz uzņēmuma uzvara “Golden Hammer”?
  • Darba devēji īpaši naski meklē pašmotivētus darbiniekus, tomēr, kā jebkurās attiecībās, arī darba devēja un darba ņēmēja attiecībās vienlīdz nozīmīga ir abu pušu iesaistīšanās. Arī mēs savā ikdienas darbā personāla piesaistē varam novērot, kā pat īpaši augsti motivēti kandidāti pēc sarunas ar potenciālo darba devēju šo motivāciju zaudē neatbilstošas darba devēja pārstāvja attieksmes dēļ. Tāpat otrādi – gudri darba devēji pat pirmajās darba pārrunās aktīvi strādā pie sava potenciālā darbinieka motivācijas stiprināšanas.

 

Sapinušies bonusu paketēs un meklējot darbiniekos to, kā trūkst pašiem, mēdzam aizmirst par galveno motivatoru – darba saturu. Aicinām notīrīt visu lieko un mākslīgi uzaudzēto, lai ieraudzītu sava darba pamatu un baudītu gandarījumu, ko tas sniedz ikdienā. Tomēr vissvarīgākais – ejot uz darbu, neatstājiet mājās sirdi. Patiesā motivācija glabājas tur!  

Pilns materiāls par veiktspējas vadību, ieskaitot jautājumus uzņēmuma novērtēšanai un pamata soļus motivējošas vides radīšanai, pieejams žurnāla iFinanses 2015.g. septembra numurā vai pie CVO Recruitment konsultantiem!

E-pasts saziņai: info@cvor.lv