Jūn
2015

Horizontālā jeb laterālā izaugsme

title

Vadošie amati katrā uzņēmumā tiek tikai salīdzinoši nelielam skaitam darbinieku. Ko darīt tiem, kam neizdodas (vai kuri nevēlas) kāpt uz augšu pa karjeras kāpnēm? Vai apaugt ar rutīnas sūnu, gadiem pildot vienus un tos pašus pienākumus? Risinājums ir horizontālā karjeras vai profesionālā izaugsme. Horizontālā jeb laterālā izaugsme no tradicionālās kāpņu jeb vertikālās karjeras atšķiras ar to, ka darbinieks maina amatus un pienākumus, taču rotē pa vienu hierarhijas līmeni. Darbinieka ieguvums ir jauna pieredze, apmācība un jauni izaicinājumi. Šis karjeras veids ļauj darbiniekiem papildināt un padziļināt savas profesionālās amata kompetences un paplašināt pieredzi. Tas jo sevišķi ir piemērots jauniem darbiniekiem, kuri augstu novērtē iespēju uzkrāt zināšanas un pieredzi. Rotējot darbinieki var vairāk iepazīt organizāciju, kurā strādā, gūt plašāku redzējumu uz to. Rezultātā veidojas labāka sadarbība starp organizācijas departamentiem un nodaļām. Ir gadījumi, kad pēc ilgstošas rotēšanas tajā pašā hierarhijas līmenī darbinieks saņem paaugstinājumu. Horizontālā karjera tiek skaidrota arī kā process, kurā cilvēks profesionāli paaugstina savu kvalifikāciju, kā arī ceļ un nostiprina savu vērtību darba tirgū. Tādos gadījumos var pat nemainīties amata nosaukums, taču ar laiku, darbiniekam profesionāli augot, tie paši pienākumi tiek veikti profesionālāk, paaugstinās darba ražīgums un pieaug arī atalgojums.

Julija_OktobrisJūlija LOBANOVSKA, personāla atlases uzņēmuma “CVO Recruitment Latvia” vadītāja, vadošā konsultante: “Pilnīgā jēdziena karjeras attīstība izpratnē mēs runājam par nebeidzamu procesu mūža garumā – tajā ir iekļauta mērķtiecīga jaunu zināšanu, prasmju un dažāda veida pieredzes apguve, lai veiksmīgi ietu paša izvēlēto dzīves ceļu un sasniegtu izsapņoto mērķi. Daži autori to dēvē arī par matricas veida karjeru. Latvijas darba tirgus horizontālajai karjeras attīstībai ir ļoti pateicīga vide. Atšķirībā no lielajām ekonomikām, kur nereti ir raksturīga izteikti vertikāla organizatoriskā struktūra un šaura specializēšanās, mūsu profesionāļiem, lai sasniegtu darbā izvirzītos mērķus un saglabātu konkurētspēju, ir jāapgūst kompetences arī ārpus savas funkcionālās zonas, tādējādi darbinieks iegūst daudz plašāku skatījumu uz biznesu un ekonomiku kopumā. Savukārt no darba devēju spējas veicināt savu darbinieku horizontālo karjeru jeb matricas veida izaugsmi lielā mērā ir atkarīga uzņēmuma attīstība kopumā. Kā radīt labvēlīgu vidi darbinieku kompetenču pilnveidei un horizontālajai attīstībai?

  • Veidojot atvērtu vidi un rodot reālas pārkvalifikācijas iespējas darbiniekiem visos līmeņos.
  • Atvērtas vakances gadījumā primāri apzinot potenciālos iekšējos kandidātus – darbiniekus, kuriem ir pozīcijai nepieciešamais t.s. sākuma komplekts (primārās kompetences).
  • Attīstības pārrunas transformējot no vienas pozīcijas uz kopīgu uzņēmuma mērķu un uzdevumu izgaismošanu, attiecīgi identificējot visas iespējamās jomas, kurās darbinieks būtu motivēts un spējīgs iesaistīties (starpnodaļu projekti, kompetenču pārnese utt.).
  • Ikgadējo algas pieaugumu pēc iespējas sasaistot ar apgūtajām kompetencēm.
  • Vakancei izskatot arī citu nozaru un pietuvinātu jomu speciālistus, kuriem jaunu uzdevumu apguve būtu papildu motivācija.”

Publicēts žurnāla “Kapitāls” 2015. gada jūnija numurā, žurnāliste Izolde Kalna.