Feb
2012

Jaunieši darba tirgū, pētījuma rezultāti

Paaudžu attiecības, pēctecības veidošana, jauno talantu iesaistīšana ir šī brīža „karstās” tēmas darba tirgū.
Pasaules personāla vadības eksperti daudz pēta, analizē un sniedz savas rekomendācijas darba devējiem par jauno speciālistu – paaudžu X un Y (Generation Y, Generation Z) – piesaisti, motivāciju un attīstību.
Vai Latvijā redzam līdzīgas tendences un vai mūsu jaunieši atbilst ASV un Rietumeiropas valstīs izstrādātajiem raksturojumiem?
To mēģinājām noskaidrot, veicot aptauju studentu vidū un lūdzot 18 – 25 g.v. jauniešiem paust savu redzējumu par Latvijas darba tirgu, savām karjeras izredzēm un vēlmēm.

Aptaujā piedalījās turpat 800 pamatstudiju pilna laika studentu (18 – 23 g.v.) no dažādām augstskolām visā Latvijā

PALDIES IKVIENAM, kas veltīja savu laiku aptaujas aizpildīšanai!

Rezultāti
Apkopota informācija par:

  • Studiju jomas izvēli un karjeras izredzēm;
  • Karjeras plāniem;
  • Atalgojuma vēlmēm;
  • Darbā nozīmīgiem un nenozīmīgiem faktoriem;
  • Darba tirgus uztveri;
  • + studentu ieteikumi darba devējiem.

Darba tirgus uztvere, darbā nozīmīgie un nenozīmīgie faktori:

Darba devējiem noderīgākā informācija, visticamāk, būtu – ko nākotnes kolēģi sagaida no darba devēja, kas jauniešus motivē.

  • Par visnozīmīgāko faktoru atzīta profesionālā izaugsme, ar to domājot nevis karjeras kāpienu, bet iespēju gūt zināšanas un prasmes, apgūt dažādas funkcijas un uzdevumus.
  • Otrs būtiskākais faktors – atalgojums. Vairums jauniešu par adekvātu pirmajai darba vietai uzskata 200 – 300 Ls (neto) lielu mēnešalgu. Vienlaikus vairums jauniešu (71%) atzīst, ka kādu laiku būtu gatavi strādāt arī bez atalgojuma, pretī saņemot nopietnu zināšanu/ prasmju bagāžu.
  • Trešais būtiskākais motivators – interesants darba saturs.

Pētot un apkopojot materiālus par t.s. Y paaudzi (Gen Y) pasaules ekspertu skatījumā, par vienu no būtiskākajiem motivatoriem darba vietas izvēlē izvirzīta brīvība un elastīgs darba laiks, tomēr šīs aptaujas rezultāti liecina, ka jauniešiem Latvijā šis faktors citu starpā ir nesvarīgs.

Tāpēc darba devējam iesakām pārdomāt ne tikai to, kādām kompetencēm jāatbilst jaunietim un ko no viņa sagaidāt, bet paraudzīties uz savu uzņēmumu no potenciālā darba ņēmēja perspektīvas. Turklāt ne formāli „birojs centrā un motivējošs atalgojums”, bet pēc būtības – vai un ko ir iespēja apgūt, kāda veida attīstība ir iespējama.

Savukārt, izvēloties, kādas īpašības, prasmes un zināšanas savos jaunajos darbiniekos sākotnējā līmeņa pozīcijām visaugstāk vērtē darba devēji, pēc studentu domām TOP4 izskatās šādi:
1. Augsta atbildības sajūta;
2. Mērķtiecība;
3. Labas komunikācijas prasmes;
4. Svešvalodu zināšanas.

Pretim liekot darba devēju prasības, redzam, ka viņi no jaunajiem darbiniekiem visvairāk sagaida analītisku un loģisku domāšanu, saskarsmes prasmes un orientāciju uz klientu.

Uzdevām arī jautājumu, vai studentiem šķiet, ka jauniešu nodarbinātību vajadzētu sekmēt ar kādu valsts īstenotu pasākumu vai programmu palīdzību. Lielais vairums, 78%, atbild pārliecinoši apstiprinoši.

Radoši ir ieteikumi, kā valsts varētu palīdzēt darba tirgū ienākošajiem jauniešiem, piemēram:

  • Piedāvāt zināmus atvieglojumus (piem., nodokļu) uzņēmējiem, kuri pieņēmuši darbā absolventus bez darba pieredzes.
  • Pirmajos gados veidot nodokļu atvieglojumus jaunajiem darbiniekiem.
  • Kompensāciju absolventa apmācībai, darbaudzināšanai.
  • Ar sociālo reklāmu vai projektu palīdzību censties mainīt darba devēju uzskatus, ka darbā ir jāpieņem tikai darbinieki ar iepriekšēju pieredzi.
  • Aktīvāku karjeras konsultatīvo darbu, jo bieži vien students pēc augstskolas vēl konkrēti nezina kur darbu atrast, kā meklēt utt.
  • Papildus ieraksts diplomā par prakses vietu un atsauksmēm.
  • Veidot līdzīgu sistēmu kā Amerikā, kur darba devēji un uzņēmumu vadītāji tiek iepazīstināti ar absolventiem, viņi dzīvo līdzi studentiem, izvērtē viņu dotības, seko līdzi atzīmēm, iepazīst personīgi, redz sasniegumus un var beigās izvēlēties, kurus studentus vēlas redzēt savā uzņēmumā.

Minēti arī tik radikāli ieteikumi kā „aizliegums strādāt pēc pensionēšanās vecuma”.

Studentu vēlējumi darba devējiem:

  • Darba devējam novērtēt, ka ne tikai attiecīga pieredze un prasmes ir būtiskas darbā, jāspēj novērtēt arī daudzas svaigas idejas un skatījums uz dzīvi, kā arī vieglāk ir apmācīt paredzētajam amatam, novērtēt neiespaidotu un “nepiesārņotu” prātu.
  • Radīt brīvu un radošu vidi.
  • Gribēt un mēģināt ieraudzīt darbinieka potenciālu.

No savas puses darba devējiem iesakām aktīvāk piesaistīt studentus arī atsevišķiem projektiem un pagaidu darbiem, kas:
1) ienestu uzņēmumā jaunas idejas un svaigu skatu uz tirgu, klientiem un iespējamo produktu vai pakalpojumu attīstību;
2) sniegtu iespēju iesaistīt uzņēmuma darbā jauno paaudzi, veicinātu pēctecības veidošanu;
3) nodrošinātu sava veida darbaudzināšanu jauniešiem, no kuriem daļa diemžēl to nav saņēmusi no saviem vecākiem.

Tikai no mums pašiem – darba devējiem – ir atkarīgs, cik motivēti, darba spējīgi un talantīgi cilvēki mūsu uzņēmumus un Latvijas ekonomiku attīstīs nākotnē, un mēs CVO Recruitment esam pārliecināti, ka šim mērķim ir vērts un vajag ieguldīt savu daļu laika un resursu.

Ja vēlaties saņemt detalizētus rezultātus pa atsevišķām kategorijām (augstskola, studiju joma, kurss) vai papildus informāciju, lūdzu, rakstiet uz info@cvor.lv.