Vai veiksmīgi attīstīt uzņēmumu palīdzēs MBA grāds? Vai arī bez tā var iztikt, ja vien līderim ir gana augsts intelekta un emocionālās inteliģences koeficients, kas ir attīstīts cita veida studijās vai pieredzē? Interesanti – “Harvard Business Review” pērnais pētījums apliecina, ka vairumam veiksmīgāko biznesa līderu pasaulē nav MBA izglītības. Sarindojot vadītājus pēc viņu ieguldījuma uzņēmuma tirgus vērtības palielināšanā, nācās secināt, ka MBA izglītība ir tikai 29 no 100 labākajiem vadītājiem. Viņu panākumi drīzāk ir saistīti ar konkrētām prasmēm un spējām. Atklājās, ka 24 no 100 veiksmīgākajiem vadītājiem ir inženiertehniskā izglītība, lai gan uzņēmums ar studiju jomu nav saistīts. Studijas tehniskā sfērā sniedz praktisku, pragmatisku un uz rezultātu orientētu pieeju, spriež SIA CVO Recruitment Latvia vadītāja un vadošā konsultante Jūlija Lobanovska. I. Senņikova piebilst: tehniskā izglītība vadītājiem var būt noderīga arī tāpēc, ka tā attīsta loģisko domāšanu, bez kuras biznesā neiztikt. RISEBA rektore ir secinājusi, ka daudzas īpašības, kas ir nepieciešamas veiksmīgam vadītājam, ir dabas dotas. „Pasaulē daudziem slaveniem vadītājiem vispār nav augstākās izglītības,” viņa atgādina. Tomēr lielākajai daļai atbilstoša izglītība ir nepieciešama, lai attīstītu dabas dotās spējas. MBA grāda vērtību pasaulē nosaka, arī salīdzinot vadītāju atalgojumu pirms un pēc MBA studijām. J. Lobanovska spriež: „Latvijā ne vienmēr ieguldījums MBA izglītībā pozitīvi ietekmē atalgojumu pēc diploma iegūšanas. Lai gan ir uzņēmumi, jo īpaši starptautiskas kompānijas, kuri šādu ierakstu CV augstu novērtē, primāri tiek vērtētas konkrētas kompetences un pieredze.”

Visu rakstu lasiet šeit: Kas svarīgāks darba tirgū – diploms vai prasmes

Jūlija Lobanovska, CVO Recruitment Latvia vadītāja un vadošā konsultante: „Vadītājiem Latvijā kopumā ir pilnveidotas komunikācijas un sadarbības veidošanas prasmes, bet pie attīstāmajām kompetencēm kompāniju īpašnieki visbiežāk min orientāciju uz rezultātu un proaktīvu rīcību, kā arī stratēģisku un ilgtermiņa domāšanu. Dažādu līmeņu vadītājiem visvairāk trūkst tieši spējas redzēt divus soļus uz priekšu un vēlmes uzņemties atbildību par nākotnes veidošanu. Pērn publiskotajā pētījumā (Zenger Folkman, 2014) par septiņām visnozīmīgākajām dažādu līmeņu vadītāju kompetencēm ir atzītas šīs:

• spēja iedvesmot un motivēt,
• godīgums un atklātība,
• spēja analizēt jautājumus un risināt problēmas,
• orientācija uz rezultātu,
• pārliecinoša un spēcīga komunikācija,
• sadarbības un komandas darba veicināšanas prasmes,
• attiecību veidošanas prasmes.

Iepriecina fakts, ka arvien vairāk, jo īpaši jaunākās paaudzes, vadītāju Latvijā spēj sabalansēt fokusu uz peļņu un nemateriālajiem faktoriem un par tikpat būtisku uzskata personīgo un komandas garīgo izaugsmi. Mēs dzīvojam strauji mainīgā laikā, un darba tirgū būtiska ir spēja elastīgi reaģēt un pielāgoties situācijai. Grenobles Biznesa skolas direktore Žudita Buvāra ir paudusi viedokli, ka arī biznesa skolām ir jāspēj pielāgoties mainīgajām pasaules vajadzībām. Tām būtu jāsagatavo ne tikai labi vadītāji, bet arī efektīvi komandas spēlētāji, mudinot katru uzņemties lomu, kas atbilst viņa personībai un kurā viņš jūtas visērtāk, tā vietā, lai viestu veltas cerības uz līderības potenciālu (tiem, kuros tā nav). Pieprasītas un atbilstošas nākotnē būs tās MBA programmas, kas paralēli zināšanu apguvei veicinās saskarsmes un sadarbības prasmes, lai tādējādi veidotos efektīvas starptautiskas un starpdisciplināras komandas ārpus ģeogrāfiskām, kultūras vai citām robežām.”

Publicēts žurnāla Kapitāls 2015. gada marta numurā.