Ne tikai tehnoloģijas un biznesa vide mainās, nemitīgi pielāgojoties dažādiem notikumiem. Mainās arī profesijas, tās vairāk saplūst, iegūstot jaunas nozīmes. Taču svarīgākais – papildinās dažādu amatu kompetences. Aktuālākās tendences amatu transformācijā ir saistītas ar nemitīgu pilnveidošanos un jaunu prasmju apgūšanu neatkarīgi no tā, vai esi vadītājs vai darbinieks. Nīderlandes Biznesa skolas valde, plānojot jauno apmācību programmu, ir veikusi specifisku pētījumu, cenšoties noskaidrot, kādam būs jābūt profesionālim 2020. gadā, kādas prasmes un zināšanas būs vajadzīgas. Tika aptaujāti 600 starptautisku uzņēmumu vadītāji, un galvenie biznesa vides iespējamās attīstības secinājumi ir šādi:

• 2020. gadā lielie uzņēmumi būs pilnīgi citādi – tie apvienosies, īpaši uzsverot tādas industrijas kā telekomunikācija, mediji, vide un finanses;
• informācija un datu analīze zaudēs nozīmi, un svarīgākais aspekts atkal būs bizness un tā ideja;
• vidējo uzņēmumu sektors izzudīs, paliekot lielajiem un mazajiem uzņēmumiem;
• uzņēmumi kļūs mazāk hierarhiski, lēmumu pieņemšana tiks nodota speciālistiem, un vidējā līmeņa vadība izzudīs;
• tehnoloģijas un procesu automatizācijas dēļ samazināsies darbinieku skaits visās nozarēs;
• tālāka digitalizācija pozitīvi ietekmēs veikalus un konsultāciju birojus, daudziem šīs vietas kļūs par galvenajiem informācijas avotiem;
• kopējas darba vietas (publiskās darba vietas, piemērs – Birojnīca) un strādāšana no mājām pieaugs, un ofisi kļūs par vietām, kur tikties sapulcē;
• kopradīšana un konsultācijas ar klientiem radīs jaunas inovācijas; klienti tiks arvien vairāk iesaistīti ražošanas, produktu attīstības un pielāgošanas procesos;
• organizācijas kļūs arvien caurspīdīgākas darbā ar klientiem; slikta kvalitāte vai neprofesionāla attieksme tiks bargi sodīta;
• turpinās augt un attīstīties jauni biznesa modeļi: pircējs – pircējam, pircējs – biznesam utt.

Visu rakstu lasiet šeit: Nākotnes vadītājs un darbinieks

Jūlija Lobanovska, CVO Recruitment Latvia vadītāja un vadošā konsultante: „Kur gan vēl labāk sekot tam, kā attīstās un mainās dažādas profesijas un veidojas gluži jauni amati kā personāla atlases jomā! Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir mārketinga sfēra, kur pims 10 gadiem pat nevarējām iedomāties, ka šodien strādāsim ar tādām pozīcijām kā uzņēmuma sociālo tīklu speciālists vai online mārketinga vadītājs, vai SEO speciālists, vai multimediju/ virtuālās realitātes mākslinieks. Turklāt turpat katrā no jaunajām pozīcijām redzam divu vai vairāku sfēru sinerģiju, piemēram, mārketings + IT, mārketings + pārdošana (trade marketing), mārketings + finanses (mārketinga analītiķis). Tieši šī sinerģija – dažādu amatu funkciju apvienošana vienā – ir mūsu mazā Latvijas darba tirgus nākotne. Ir gan izņēmumi – atsevišķas nozares, tādas kā biznesa pakalpojumu centri, kur katrs amats ir šauras specializācijas. Šādu amatu pārveidi un jaunu pozīciju attīstību redzam arī visās citās jomās. IT nozarē aktualitāte ir informācijas drošība, finanšu sfērā – resursu optimizācija, personālvadībā – partnerības princips, atbalstot konkrētas nodaļas vai visa uzņēmuma vadību personāla plānošanas un attīstības jautājumos. Arī mūsu darbā „galvu medības” šodien nozīmē gluži citu pieeju, nekā tas bija pirms 10 gadiem. Šodien arvien vairāk strādājam ar projektiem, kas vairāk definējami kā situācijas risinājums uzņēmumā, nevis konkrētas jomas profesionāļa piesaiste. Līdz ar to kritiska ir personāla atlases konsultanta spēja izprast biznesa procesus, kā arī pārzināt dažādas nozares un tajās labāk attīstītās funkcijas. Komplicētākas kļūst arī vadības un biznesa attīstības pozīcijas, kurās arvien lielāks akcents ir līderības un personāla attīstības kompetencēm. Līdz ar to uzņēmumu vadītāji šobrīd mērķtiecīgi strādā pie tādu sociālo kompetenču attīstības kā komandas vadība, komandas motivēšana un attīstība, daudzi izvēlas apgūt koučingu, lai izmantotu šo pieeju savā ikdienas darbā ar darbiniekiem. Otrs nozīmīgs vadības (un ne tikai) funkcijas attīstības virziens ir vadības analītika, kas lielākās organizācijās jau drīzumā var veidoties kā atsevišķa funkcija. Ar stratēģisku un analītisku pieeju vadības analītiķis vērtē biznesu un tā attīstības iespējas, kalkulē riskus tuvākā un tālākā nākotnē, un izstrādā plānus un metodiku organizācijas produktivitātes un darba efektivitātes uzlabošanai.”

Publicēts žurnāla Kapitāls 2014. gada septembra numurā, žurnāliste Laura Zvejniece.