Šī smalkā lieta – attiecības, kas ir arī daudzu biznesu pamatā. Attiecības ar ārējiem klientiem veidojam ar lielu rūpību; tā ir uzņēmuma stratēģiskā plāna daļa un pamats mērķu sasniegšanai. Un ir attiecības ar iekšējiem klientiem, no kuru kvalitātes ir atkarīgs gan mikroklimats, gan darbinieku motivācija un lojalitāte, gan uzņēmuma tēls, kādu veido darbinieki ārpusē, gan, galu galā, uzņēmuma darbības rezultāti. Diemžēl šo attiecību veidošana bieži tiek uztverta kā dabisks process, kuram it kā pašam no sevis būtu jāveidojas kvalitatīvi.

Reālā dzīve parāda citu ainu. Kā liecina starptautiski pētījumi, ap 70 – 80% darbinieku, kuri pārtrauc darba attiecības pēc savas iniciatīvas, to dara tiešā vadītāja dēļ, un pamatā tas ir attiecību jautājums. Mainoties organizāciju struktūrai, arvien pieaug vidējā līmeņa vadītāju (VLV) atbildība un ietekme. Uz VLV pleciem vēl nekad agrāk nav gūlusies tik liela atbildība. Kas vadītājam būtu darāms, lai uzlabotu darba vidi un veicinātu komandas, šo 70 -80% darbinieku lojalitāti un motivāciju?

Līderības guru, Amazon dibinātājs un vadītājs Džefs Bezos (Jeff Bezos) uzsver, ka mūsdienu sarežģītajā un strauji mainīgajā pasaulē vissvarīgākā īpašība jebkuram vadītājam un līderim ir empātija.

Kas ir empātija? Vienkārši sakot, tā ir spēja iejusties otrā cilvēkā, izjust viņa stāvokli, pozīciju un rīcības motīvus. Ja nākas komunicēt un veidot sadarbību ar tik daudziem iesaistītajiem kā sava komanda, organizācijas vadība, sabiedrība, klienti, vietējie un ārvalstu kolēģi utt., spēja šīs dažādās puses izprast un vienot kopīgam darbam ir efektīva darba priekšnoteikums.

Empātijas pamatā ir:

1. Aktīva, cieņpilna klausīšanās ar mērķi izprast otra domu gaitu un skatapunktu.
2. Spēja sajust, kādu ietekmi uz otru cilvēku vai personu grupu atstāj vārdi, darbība vai situācija.
3. Orientācija uz otru un vēlme palīdzēt.

Empātija ir emocionālās inteliģences daļa, un tās attīstība ir stabils pamats līderības un komandas vadības kompetenču pilnveidei.

Mūsu novērojumi liecina, ka komandas veidošanas un attīstības jomā sekmīgāki ir tie vadītāji, kuriem piemīt šī spēja paskatīties uz lietām no cita cilvēka skatapunkta un akceptēt arī citādus uzskatus.

Nav šaubu par empātijas nozīmīgumu, bet ko darīt, ja tā nav attīstīta?
Esam nonākuši līdz pavisam labām ziņām, proti, empātija ir novērtējama un veidojama.

Interneta vidē publiski pieejami testi (angliski, krieviski u.c.), ar kuru palīdzību iespējams novērtēt – cik lielā mērā empātija ir attīstīta. Šeit apkopojām dažus kontroljautājumus, kas ļaus ieskatīties katram pašam sevī:

• Vai es vienmēr (bieži, reti, nekad) spēju noteikt, kādas ir mana sarunu biedra, kolēģa vai citas personas emocijas un sajūtas? Vai spēju atšķirt, piemēram, pieklājību no patiesas intereses?
• Vai spēju redzēt, ja kāds vēlas ar mani uzsākt sarunu?
• Vai es redzu, ka otrs melo? Vai es redzu, ja otrs maskē savas patiesās emocijas (apspiež prieku vai sāpes)?
• Vai es spēju uzreiz sajust, ja grupā, komandā kāds jūtas neveikli vai neērti?
• Ja ar saviem vārdiem vai darbību otru aizvainoju, vai uzskatu to par savu problēmu?
• Vai sarunā man ir tendence vairāk uzklausīt otra cilvēka pieredzi nevis stāstīt par sevi?
• Vai es uzreiz sajūtu, vai mans sarunas biedrs ir ieinteresēts tajā, ko stāstu?
• Vai draugi vēršas pie manis ar savām problēmām, lai es tās uzklausītu?
• Vai es spēju pieņemt otra viedokli pat, ja tam nepiekrītu?

Ja uz šiem jautājumiem vairāk dominē “nē” atbildes, iesakām izmēģināt organizāciju konsultanta, filozofijas zinātņu doktora Romāna Krznarisa (Roman Krznaric) izstrādātu vienkāršu, ikdienā praktizējamu tehniku empātijas attīstīšanai.

Aktīvas un atvērtas klausīšanās treniņš

Labu sarunu biedru var pazīt pēc viņa aktīvas klātesamības, viņš uzklausa nevis garāmejot, bet tieši un apzināti, mēģinot iejusties sarunu biedra situācijā. Tāpat labs sarunu biedrs ir atvērts un nenorobežojas, noņem savas sociālās u.c. pašaizsardzības maskas, tādējādi veidojot ciešu saikni ar sarunu biedru. Empātija ir divvirzienu ceļš, balstīts uz savstarpēju sapratni un uzskatu un pieredzes apmaiņu.

Apzinātas intereses stimulēšana par svešiniekiem, jauniepazītiem cilvēkiem, potenciālajiem darbiniekiem darba intervijās u.c. situācijās

Empātiskiem cilvēkiem ir izteikta zinātkāre par svešiniekiem, jo kaimiņš, kolēģis vai blakussēdētājs autobusā ir kā jauna neatklāta pasaule, kuru pētot, iespējams vairāk izzināt arī pašam sevi.

Šī patiesā interese izpaužas kā iztaujāšana, tajā pašā laikā pilnībā izslēdzot jūtīgos aspektus kā intelekta pārbaude vai diskusija par politiku. Neskaitās arī formāla saruna par laikapstākļiem.
Zinātkāre veicina empātiju, un, runājot ar cilvēkiem ārpus ierastā sociālā loka, mēs bagātinām sevi arī ar jaunu pasaules redzējumu.

Atbrīvošanās no aizspriedumiem. Kopīgā meklējumi ar sarunu biedru vai jauno darbinieku

Arī Latvijā mēs labprāt dzīvojam aizspriedumu un dalījumu vidē, ar prieku sašķirojam darba tirgu paaudzēs, tautībās, pēc ienākumu līmeņa u.c. groziņos. Veidojam savu priekšstatu par katru no šīm grupām, tai pašā laikā neredzot katru vienu, individualitāti, cilvēku. Lielisks empātijas attīstīšanas rīks ir kopīgā meklēšana.

Piemēram, nākamajā darba intervijā mēģiniet sarunu sākt, meklējot un vienojoties ar potenciālo darbinieku par jums piemītošām kopīgām vērtībām un interesēm!

Fiziska iejušanās otra cilvēka darbā vai situācijā

Empātijas pamatā ir spēja iejusties otra cilvēka ādā. Lai šo spēju attīstītu, R. Krznaris atgādina seno parunu: “Pirms kritizēt kādu, noej kaut kilometru viņa kurpēs (oriģināli – mokasīnos).”
Ne velti ir organizācijas, kuras realizē iekšējās ēnu dienas, kuru laikā darbiniekiem ir iespēja veikt kolēģa darbu. Finanšu direktors pie iepakošanas iekārtas cehā, mārketinga speciālists – veikala kasē utt. Jauna pieredze paplašina apvārsni un palīdz pieņemt citādo.

Citu iedvesmošana pārmaiņām

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka empātija attiecas uz individualitāli, tomēr tā var būt arī komandas izpausme. Organizāciju konsultanti atgādina, ka arī arodbiedrību kustība veidojusies uz empātijas pamata, no vēlmes padarīt vieglāku strādnieku ikdienu. Šobrīd empātijas attīstība iekļauta atsevišķu valstu (piem., Kanādas) augstskolu mācību programmās.
Komandā empātiju var veidot, piemēram, iesaistoties kopīgās labdarības aktivitātēs, bet primāri – definējot atbilstošas vērtības.

Iecietības treniņš

Empātiju attiecībā uz sociāli neaizsargātām grupām ir viegli veidot, jo iesaistīšanās labdarības pasākumā bērnu slimnīcā vai dzīvnieku patversmē ir vienkārši – pretestība parasti neveidojas. Jau grūtāk ir izprast cilvēkus, organizācijas, kuru uzskati vai vērtības krasi atšķiras. Piemēram, kaislīgam dzīvnieku aizstāvim mēģināt izprast kažokādu audzētāju. Tomēr tieši empātijas kultivēšana pret ienaidnieku vai pretinieku ir ceļš uz sociālo iecietību. Mēģiniet izprast citādi domājošo!

Attīstīta empātija kombinācijā ar izpratni par tendencēm un norisēm darba tirgū ir spēcīgs rīks konkurences apstākļos, kad par labiem darbiniekiem cīnās daudzas organizācijas un komandu vadītāji. Kāda ir mana potenciālo darbinieku mērķauditorija? Kur un kā to uzrunāt? Kādas ir esošo un potenciālo darbinieku vērtības? Kā rast kopsaucēju un šīs vērtības salāgot ar uzņēmuma mērķiem? Attīstīta empātija palīdzēs rast atbildes uz šiem jautājumiem un veidot uz attīstību vērstas attiecības ar komandu.