Vaicājot personāla vadītājiem par šībrīža lielākajiem izaicinājumiem un mērķiem, atbildē noteikti būs minēts arī kaut kas ar talantu piesaisti un attīstību saistīts. Ar trīs šādiem Latvijas talantiem gribam iepazīstināt arī jūs! Tie ir puiši, kuri ieguvuši augsto 18.vietu Pasaules studentu komandu programmēšanas sacensībās. Vairāk lasiet šeit: http://www.lu.lv/zinas/t/11861/ 

PAR VIŅIEM

Jevgēnijs Vihrovs (foto pirmais no kreisās) 2012.g. ir Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes 3.kursa students, paralēli studijām strādā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā (LUMII) – programmē, risina matemātiskas problēmas, piedalās pētniecības darbos un raksta zinātniskus rakstus. Jevgēnijs iesaistījies arī LU Neklātienes matemātikas skolā un palīdz skolēniem gatavoties dalībai starptautiskajās matemātikas olimpiādēs. Savu nākotni, vismaz tuvākos gadus, saista ar zinātnisko darbu. Skolā vairāk bija aizrāvies ar matemātiku, piedalījies arī matemātikas olimpiādēs. Programmēšanai pievērsies tikai vidusskolā, iemācījies programmēt Pascal, un tad jau arī dalība pirmajā informātikas olimpiādē.
2016.g.: pētnieks LU Datorikas fakultātē.

Eduards Kaļiņičenko (foto trešais no kreisās), 2012.g. ir LU Datorikas fakultātes 1.kursa students, par programmēšanu sāka interesēties sen – 4. vai 5.klasē, kad sāka apmeklēt programmēšanas kursus. Olimpiādēs regulāri startē no 8.klases, pēdējos 4 gadus piedalījies starptautiskajās skolēnu informātikas olimpiādēs. Eduards ir arī programmēšanas pasniedzējs skolēniem datorkursu uzņēmumā „Progmeistars”, kas ļoti patīk, jo var ne tikai nodot savas zināšanas, bet iegūt kādas jaunas iedvesmas un idejas no saviem apmācāmajiem.
2016.g.: pabeidzis studijas Kembridžas Universitātē, šobrīd strādā uzņēmumā “Palantir Technologies” (Anglija).

Normunds Vilciņš (foto – ar kausu). 2012.g. studē LU 2.kursā Matemātikas studiju programmā un programmēšanai pievērsies 10. klasē. Nesen pieņēmis darba piedāvājumu no ASV kompānijas whiteCryption pārstāvniecības Latvijā, kur strādā uz pilnu slodzi. Skolas laikā piedalījies gan matemātikas, gan informātikas olimpiādēs, bet pērn uzaicināts uz starptautisko skolēnu informātikas olimpiādi jau kā uzdevuma autors.
2016.g.: inženieris paša izveidotā uzņēmumā Dripit.io (Latvija).

Sarunu vada Anna Trosmane, CVO Recruitment Technology & IT specializācijas konsultante. Puiši ir diezgan atšķirīgi, katrs ar savu dzīves uztveri un domu gājienu, un varbūt tieši tāpēc veido tik labu komandu. Mēs ikdienā esam pieraduši komunicēt ar IT speciālistiem, no kuriem daudziem garākais iespējamais teikums, atbildot uz kādu jautājumu, ir „jā”, un bijām patīkami pārsteigtas par puišu atvērtību un runātīgumu.
2016.g.: šobrīd Anna ir vecākā personāla atlases speciāliste (‎Senior Recruiter) “Cytec Solvay Group”.

PAR SACENSĪBĀM

N: Teiksim, ļoti vienkāršots piemērs – dota miljons skaitļu rinda, kurai jāaprēķina summa. Tur nav gudrāks tas, kas iemācījies vairākas valodas (programmēšanas), bet tas, kas izdomā, kā atrisināt uzdevumu, izmantojot programmēšanas pamatus.

E: Sacensības uzdevumos ir ātri un efektīvi jāatrod algoritmi, tā drīzāk ir matemātiskās domāšanas, nevis programmēšanas tehnikas sacensība.

J: Aplams ir viedoklis, ka šajās sacensībās jāuzprogrammē kaut kas saistīts ar industriju (datubāze vai mājaslapa). Sacensības vērstas uz to, lai pārbaudītu cilvēka matemātisko un algoritmisko domāšanu, Šīs sacensības ļoti atšķiras no skolēnu olimpiādēm. Pirmkārt, skolēni strādā individuāli, nevis komandās, tāpat skolēnu sacensības netranslē interneta tiešraidē. Studentu sacensības jau ir gandrīz kā sports. Daudzās valstīs dalība sacensībās ir rūpīgs un mērķtiecīgs gatavošanās process, dalībnieki vismaz divas reizes nedēļā īpaši gatavojas šim pasākumam, un, lai tiktu līdz pirmajam trijniekam, ilgstoši jātrenējas 3-4 gadus, tas ir nopietns darbs. Ļoti spēcīgas ir Krievijas un Polijas komandas. Un ir valstis, kurās studentiem ir nozīmīgs valsts un privātā sektora atbalsts. Starp citu, zelta medaļniekiem garantēts darba līgums ar IBM.

Cik darba devēji, uzņēmumi pēc olimpiādes izrādīja par jums profesionālu interesi, varbūt piedāvāja darbu?

E: Nē, neviens. Treneris atnāca un apsveica.

N: Es domāju, ka Latvijā izstrādes kompānijas īsti nesaprot, kas tas tāds ir. Un visiem jau nevajag tādus kā mēs – algoritmistus, daudzviet darbs ir tehnisks.

J: Industrijas kompānijām vairāk vajag cilvēkus, kas zina tehnoloģiju, kā būvēt mājas lapas un tamlīdzīgi. Tos, kas strādā ar algoritmiem vajag tikai specifiskiem uzņēmumiem.

Anna: Es ļoti ceru, ka ar laiku šo kompāniju paliks arvien vairāk, un nākotnē sekmīgiem olimpiāžu dalībniekiem darbu varēs piedāvāt vismaz 5 uzņēmumi. Arī tagad ir uzņēmumi, kuriem vajadzīgi šādi speciālisti (kas strādā ar algoritmiem), bet tikai 1 vai 2 kompānijā.

PAR STUDIJĀM UN ĀRPUS STUDIJĀM

E: Man nepatīk tā attieksme, ka jaunieši brauc studēt uz ārzemēm tikai tāpēc, ka tās ir ārzemes. Kvalitatīvas studijas piedāvā arī pie mums.

N: Iespējams, tāpēc arī kopējais studiju līmenis Latvijā ir krities – daudzi gudri jaunieši ir aizbraukuši prom, un ne tik veiksmīgie kopējo līmeni „velk uz leju”, gudrākajiem jāpielāgojas vidējam līmenim.

J: LU Datorikas fakultātē ir ļoti daudz labu profesoru, var runāt ar pasniedzējiem, piedalīties pētījumos. Nav viss atkarīgs no universitātes, vairāk – no cilvēka. Ir mums arī Latvijā „spoži prāti” un izcili profesori. Visi nav ģēniji, tāpēc ir saprotams, ka studijas piemērotas tam līmenim, lai students labi strādātu industrijā. Cilvēki, kas brauc prom, bieži grib strādāt zinātnē, jo Latvijā šīs iespējas ir ierobežotas.

Brīvajā laikā Normunds spēlē hokeju, kā pats saka „sētas līmenī”, Jevgēnijs savulaik aizrāvies ar japāņu cīņas mākslu kendo un cer to atsākt, savukārt Eduards vidusskolas laikā spēlējis florbolu un šobrīd ir Manchester United (Anglijas Premjerlīgas futbola klubs) kaislīgs fans.

PAR IDEĀLO DARBA VIETU

Puiši ir noskaņoti palikt un strādāt Latvijā, kaut arī no labas ārvalstu kompānijas (lai būtu kaut Google vai IBM) piedāvājuma, visticamāk, neatteiktos. – O, Tu labi spēlē biljardu! – protams, es taču strādāju ‘Google’! … tā atsmej Eduards, kad vaicājam par ideālo jeb ‘sapņu’ darba vietu.

N: Man gribētos strādāt vidē, kur pats brīvi varu pārvaldīt savu laiku, neesmu piesiets nevienam cilvēkam vai vietai uz pasaules. Man nevajag miljonus, un es negribētu strādāt 24/7 režīmā, lai tos nopelnītu. Svarīgi ir apmierināt savas vajadzības un darīt to, kas patīk. Domāju ar laiku savu start-up kompāniju veidot un strādāt ar kaut ko interesantu. Vispār man nepatīk tādas sīkas tehniskas knibināšanās, man patīk izdomāt algoritmus vai idejas – kā kopumā darīt lietas.

Anna: … principā galvenā IT arhitekta pozīcija.

N: Nu, varbūt. Kas man patīk whiteCryption – viņi strādā vairāk ar tādiem olimpiāžu tipa uzdevumiem, algoritmiem, ir stipra matemātiskā puse. Bet vispār – galvenais, lai darbs patīk. Citādi tam nav jēgas.

J: Svarīgākais, lai būtu interesanti. Ideāli būtu, ja darbs būtu kā hobijs un lai tajā var ieguldīt dvēseli.  Tāpat svarīgi nevis tas, cik stundas dienā nostrādā, bet gan tas rezultāts, ko sasniegsi. Man patīk, ja ir noteikts termiņš un pats varu brīvi plānot savu laiku, kā to labo rezultātu sasniegt. Runājot par lielām kompānijām, daudzi cilvēki izvēlas tur strādāt tikai vārda dēļ, bet nevar zināt, kas tur sagaida, kāda veida darbs un darba grafiks. Tāpēc visas iespējas ir rūpīgi jāizvērtē.

E: Es gan gribētu, lai manā vietā kāds to darba laiku nodefinē, jo nevaru teikt, ka esmu labākais laika plānotājs. Arī nedomāju, ka klasiskie piemēri Google un Facebook iekšienē ir tik ideāli, kā izskatās. Iespējams, ka mums netiktu tās labākās pozīcijas, ja mēs tur nonāktu.

Anna: Latvijā IT uzņēmumi biljardu piedāvā mazāk, izplatīts ir galda teniss, šautriņas, galda hokejs, ir arī pludmales volejbols, joga un citas sporta iespējas.

N: Es varu tikai ieteikt visu šo apvienot, lai nav ik pēc mēneša jāmaina darbs, ja kāds no sporta veidiem apnīk…

E: Ideālus darba apstākļus neveido darba grafiks vai šādas papildus iespējas, svarīgas ir attiecības ar vadītāju un komandu.

Lūdzām, lai puiši sarindo faktorus, kas viņiem svarīgi darba vietā, prioritārā secībā

E: Komanda un vadība. Ideālā variantā tehnoloģijas nav prioritāte, tas ir atlases kritērijs. Ideāli, ja var neskatīties uz variantiem, kur darbs nav interesants profesionāli. Protams pie nosacījuma, ka visi citi apstākļi un atalgojums ir apmierinoši.

N: Tehnoloģijas un cilvēki, arī profesionālā attīstība. Materiālo lieku viszemāk, tikai, lai varu apmierināt savas vajadzības.

J: Es teiktu, ka viena no svarīgākajām lietām ir tas, ko iegūstu no darba, tātad profesionālā attīstība. Tad – cilvēki, komanda. Protams, arī komfortabli, ērti darba apstākļi. Materiālā atlīdzība nav prioritāšu augšā, redzu, ka daudzi cilvēki „pazaudējas materiālās lietās”.

Anna: Jūs tikko sagrāvāt visu mūsu statistiku, jo mūsu pieredze liecina, ka apmēram 90% IT speciālistu darbu maina tikai dēļ augstāka atalgojuma. Tāpat ārkārtīgi liela uzmanība tiek pievērsta  veselības apdrošināšanai, citiem bonusiem un darba atrašanās vietai.

E: Man ir izskaidrojums. Man šķiet tas ir tāpēc, ka šobrīd Latvijā IT sfērā nav daudz cilvēku, kuriem patīk to darīt. Daudzi izvēlas IT sfēru tikai augstā atalgojuma vai lielā speciālistu pieprasījuma dēļ. Un vēl daudzi nesaprot, ka programmēšana ir komandas darbs, tāpēc komanda ir svarīgāka par materiālo. Nevajag arī uztraukties par to, ka jaunajiem speciālistiem piedāvā, piemēram, 2 nedēļu pārbaudes laiku. Tas ir svarīgi arī viņiem – saprast, vai varēs sastrādāties, kāda ir vide. Šis pārbaudes laiks ir ne tikai uzņēmumam, bet arī pašam darbiniekam vērtīgs.

PAR IT ATTĪSTĪBU

Kā jūs redzat tehnoloģiju attīstību? Kādas programmēšanas valodas vai tehnoloģijas būs pieprasītas pēc pāris gadiem?

E: Viss, kas saistīts ar ‘tabletiem’ (domāti planšetdatori un ar tiem saistītās tehnoloģijas), piemēram, C# lietošanai MS ‘tabletos’, Objective C Apple ‘tabletiem’.

J: Man grūti pateikt, jo neesmu tik daudz ar programmēšanas valodām iepazinies. Man vairāk patīk algoritmiskā un teorētiskā puse, bet domāju, ka C un C++ paliks stabilā vietā, tās nevar nomainīt. Pieprasītas būs arī tās valodas, kuras viegli iemācīties lietot. Pašlaik tā ir Java.

E: Vairāk sāk izmantot arī Python, jo tajā var ērti un ātri dabūt vajadzīgo.

J: Un pieprasījums pēc PHP arī noteikti nemainīsies (smiekli).

N: Nu, tas ir dinozaurs.

E: Python sāk aizstāt PHP pēdējā laikā. Starp citu, Pasaules studentu komandu programmēšanas sacensībās izmantotās programmēšanas valodas ir Java, C un C++.

Anna: Šobrīd pieprasītākie ir Java un .net programmētāji, arī PHP.

N: Vai tiešām valodai ir tik liela nozīme? Apgūt jaunu valodu, ja ir sapratne par programmēšanas pamatiem, var 2 nedēļu – mēneša laikā. Tas ir tikai tehnikas jautājums!

Anna: Tas vienmēr ir strīda jautājums starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Darba ņēmējs saka: „Dodiet man mēnesi, un es to iemācīšos!”, bet darba devējs grib uzreiz gatavu speciālistu ar konkrētu pieredzi, piemēram, Java programmēšanā. Saruna aizvirzījās, protams, tehniskā virzienā, runājām par mūžīgo kašķi starp Android un iPhone lietotājiem, par labākajām operētājsistēmām, arī azartisku futbola skatīšanos utt. Bija ārkārtīgi interesanti un ļoti iedvesmojoši satikt jauniešus ar patiesu interesi un saviem ideāliem.

Lai arī Jūsu komandās ir cilvēki, kuriem savs darbs patīk, un primāri intereses saistītas ar profesionālu attīstību, nevis piedalīšanos darba devēju vairāksolīšanas sacensībās.