Tas, ka uzņēmuma veiksmīgai attīstībai nepieciešami skaidri definēti mērķi, teorētiski zināms šodien visiem. Praktiski tomēr ne visi vadītāji tos patiešām ir izvirzījuši. Vēl kāda daļa mērķus tur „uz papīra” vai savai zināšanai, bet uzskata, ka tie neattiecas uz darbiniekiem. Vēl daļa ir cieši pārliecināti, ka darbiniekiem tie ir vienaldzīgi. Tas vienmēr smagi atspēlējas, jo atņem būtisku nemateriālās motivācijas iespēju, cilvēkus iesaistot šo mērķu izpildē. Lai nu kā – liela daļa vadītāju mērķus ir izvirzījuši kā sev, tā darbiniekiem, tomēr izrādās, ka arī tas negarantē cerētā rezultāta sasniegšanu!

Mērķis pats par sevi vēl nesniedz vienotu izpratni par to, KĀ tas sasniedzams. Rezultātā – pat ja izmērāmais mērķis tiek sasniegts, veids, kā tas noticis, var būtiski atšķirties. Tam sekas var būt smagas. Veidojas nepārliecinošs uzņēmuma tēls. Ne partneriem, ne klientiem nekļūst skaidra uzņēmuma identitāte, jo darbinieki izvirzītos mērķus cenšas sasniegt katrs pēc savas izpratnes un spējām. Klienti nevar rēķināties ar vienādu apkalpošanas līmeni un attieksmi. Ir apdraudēta uzņēmuma attīstība ilgtermiņā. Kādēļ tā? Kolektīvā kopā strādā ārkārtīgi dažādi ļaudis. Pat, ja profesionālās iemaņas un intereses sakrīt, atšķiras vide no kurienes katrs nāk, atšķiras raksturs un saņemtā audzināšana, bet galvenais – izpratne par to, kas ir labs, kas ne. Nereti vadītājs ir pārsteigts par veidu kā rīkojies darbinieks, kas citādi vērtējams kā profesionālis, un pauž neviltotu sašutumu: „Nu kā tā var! Tas taču katram pašam būtu jāsaprot, ka tā nedrīkst rīkoties!” Nelaime tā, ka pieņemot jaunu darbinieku, kas profesionālā ziņā šķiet pozīcijai ļoti piemērots un arī ar savu izturēšanos vai izskatu nerada bažas par atbilstību amatam, ir vēlēšanās ticēt, ka arī citos vispārcilvēciskos jautājumos, tai skaitā saskarsmē, sadarbība izveidosies laba. Tas tādēļ, ka katrs cilvēks zemapziņā savas vērtības uzskata par absolūtām un pareizām un cer, ka visiem citiem „normāliem cilvēkiem” ir tādi paši uzskati. Tā tomēr var nebūt! Izpratni par vērtībām cilvēkā veido ārkārtīgi daudz faktoru, no kuriem būtiska ir vide, no kurienes cilvēks nāk, uzskati, kas viņā ieaudzināti, un pieredze, kas gūta dzīves laikā. Tātad, lai sasniegtu gaidīto rezultātu, nepieciešams vēl kaut kas vairāk par skaidri definētu mērķi! Nepieciešams stingrs pamats, uz kura balstīties mērķi sasniedzot. Par šādu pamatu var kalpot uzņēmuma vērtības. Kas tad ir vērtības? Ir pieņemts teikt, ka tās ir lietas, fakti, parādības, paradumi, principi, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums un ko cilvēks savā apziņā uztver kā sev vai citai personai būtiski nozīmīgus, vēlamus konkrētos vēsturiskos apstākļos, noteiktā kultūrā un konkrētā sabiedrībā, kā arī, kas sekmē viņa personības veidošanos. Tomēr vērtības, pirmkārt, ir tieši principi. Principi, kas ir svarīgi personai, no kuriem tā nav gatava atteikties, kas nosaka viņa rīcību un veido attieksmi pret visām norisēm dzīvē. Pat ja cilvēks nav par savām vērtībām domājis un tās neapzinās, esiet droši, tās eksistē! Uzņēmuma vērtības ir uzņēmumā akceptēti principi, kas nosaka katra darbinieka uzvedību un attieksmi uzņēmumā, veicot savus darba pienākumus. Par vērtībām ir notikusi vienošanās. Vērtības nevar tikt uzspiestas, tādēļ jau uzsākot darba attiecības, potenciālais darbinieks ar tām ir jāiepazīstina. Viens no pārbaudes laika uzdevumiem līdzās citiem jautājumiem ir savstarpējas izpratnes veidošana par uzņēmuma un darbinieka vērtību sakritību. Vērtības kļūst izšķiroši svarīgas situācijās, kurās darba instrukcijas nespēj palīdzēt.

Māra Špicberga, Theol. mag. treniņkompānijas JARDI partnere un trenere

Jā, vērtības ne vienmēr izdodas īstenot pilnībā, tomēr tās ir kā stingrs pamats zem kājām un reizē arī ceļa zvaigznes debesīs, kas rāda ceļu mērķa sasniegšanai.