Uzņēmuma darbinieku komanda ir tikpat spēcīga kā līderis, kas ir tās vadībā. Un otrādi: līderis savas līderības prasmes vislabāk var īstenot spēcīgā, pareizi atlasītā darbinieku komandā. Līderis un viņa komanda ir kā savienotie trauki. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmumā būtu ne tikai izcils līderis, bet arī lieliska darbinieku komanda. Ideāla darbinieku komanda gan nenozīmē to, ka katrs tās loceklis ir ideāls. Mūsdienu menedžmenta teorijas pamatlicējs Pīters Ferdinands Drukers grāmatā “Efektīvs vadītājs” atgādina, ka katram ir gan stiprās, gan vājās puses. Veidojot komandu, ir jāraugās uz potenciālo darbinieku stiprajām pusēm: ja tās ir piemērotas attiecīgajam amatam, darbinieka trūkumiem var atļauties nepievērst uzmanību. Efektīvs vadītājs liek uzsvaru uz savu līdzgaitnieku stiprajām pusēm, atrodot, kā maksimāli produktīvi izmantot katru no tām, nevis tērē laiku un spēkus darbinieku pāraudzināšanai. „Tas, kurš, ieceļot kādu amatā vai atlasot organizācijai cilvēkus, mēģina izvairīties no viņu vājībām, labākajā gadījumā iegūs viduvējības,” secina P. F. Drukers, piebilstot, ka stipriem cilvēkiem vienmēr ir visai pamanāmas vājības. Vājš uzņēmuma vadītājs, veidojot līdzgaitnieku komandu, baidās pieņemt darbā spēcīgas personības, uztverot viņu spēku kā draudu sev, bet efektīvs līderis nebaidīsies pieņemt darbā pat tos, kas var izrādīties stiprāki par viņu pašu. Uzņēmumam šāda drosme nāk tikai par labu. Amerikāņu tēraudliešanas rūpniecības izveidotājs Endrjū Kārnegī vēlējās, lai uz viņa kapakmens raksta: „Šeit dus cilvēks, kurš zināja, kā pieņemt darbā cilvēkus, kuri bija labāki par viņu.” Ir gan arī pētnieki, kuri uzskata, ka vadītājam ir jābūt kaut nedaudz, bet gudrākam par saviem padotajiem.

Visu rakstu lasiet šeit: Komanda un vadītājs – kā savienotie trauki

Jūlija Lobanovska, CVO Recruitment Latvia vadītāja un vadošā konsultante: „Spēja veidot, motivēt un attīstīt savu komandu šobrīd visā pasaulē tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām vadītāja kompetencēm. Sociālo un emocionālo inteliģenci vērtē tikpat augstu kā stratēģisko domāšanu. Veiksmīga komanda sākas ar tās vadītāju, viņa gatavību attīstīt talantus savā komandā, ticēt savu darbinieku varēšanai un paust to atklāti, kā arī spēju uzticēt atbildību un sniegt tūlītēju atgriezenisko saiti.

Komandā svarīgākais ir mērķis; laba komanda ir tā, kurā katrs tās dalībnieks pilnībā izmanto savas spējas un potenciālu kopīga mērķa sasniegšanai. Jebkurā komandā būs atšķirīgi uzskati, viedokļi un paradumi, bet, ja pašos pamatos komandai būs vienots mērķis, tā spēs pārvarēt arī grūtības un nesaskaņas. Par mērķi regulāri atgādinās vadītājs, kurš pats par to stāvēs un kritīs; uzdevumi: efektīvi strādās komanda, kurā katrs tās dalībnieks skaidri zinās savus uzdevumus un kurā katram būs dota iespēja brīvi pieņemt lēmumus savas atbildības robežās; mācīšanās kā kultūra: komanda ir dzīvs, mainīgs un augošs organisms.

Šobrīd atslēgas vārdi ir elastība, pielāgojot savas kompetences jaunām tirgus prasībām, un pastāvīga attīstība. Galvenais mācīšanās kultūras virzītājs – vadītājs. Kopumā vadītāji Latvijā ir orientēti uz cilvēku, uz sadarbību un attiecību veidošanu, bet ne vienmēr spēj definēt komandas mērķus un attiecināt tos uz katram darbiniekam saprotamiem un izmērāmiem rādītājiem. Vadītājiem Latvijā ir jāattīsta prasme laikus sniegt kvalitatīvu atgriezenisko saiti. Gan komandas izveidē, gan citkārt intuīciju apzināti vai neapzināti izmanto visi vadītāji. Labi, ja tā ir attīstīta un cilvēks spēj tajā ieklausīties. Arī manā personīgajā pieredzē ir bijuši gadījumi, kad intuīcija saka priekšā – kandidāts uzņēmumā neiederēsies, kaut gan personība, kompetences, testi un atsauksmes – viss liecina, ka tam tā nevajadzētu būt. Tomēr intuīcija kalpo tikai kā palīgrīks: pamatā ir apzinātas komandas vērtības un skaidri definēti mērķi un uzdevumi.”

Publicēts žurnāla Kapitāls 2015. gada aprīļa numurā.