Uzņēmīgo senioru, pēc 80,  sarakstā (avots: “Lursoft”) atrodami biznesā un arī sabiedriskajā dzīvē aktīvi cilvēki. Daudzi no viņiem joprojām pieņem operatīvos un stratēģiskos lēmumus savā uzņēmumā. Dažos uzņēmumos, kur vadītāji ir seniori, ir izdotas prokūras uz jaunākiem pēc vecuma cilvēkiem, kas nozīmē, ka reāli uzņēmumus vada prokūristi. Vai atšķiras dažādu paaudžu vadītāju pieeja, un kādas ir senioru stiprās puses?

Seniori ir labi stratēģi
 “Interesanti, ka vērtību nesēji uzņēmumos pamatā ir seniori un jaunākās paaudzes vadītāji,” saka Jūlija Lobanovska, “CVO Recruitment Latvia” vadītāja, vadošā konsultante. Tā kā viņai ir bijusi izdevība sadarboties ar visu paaudžu vadītājiem, iespējams izkristalizēt kopīgo un atšķirīgo: “Seniori parasti ievēro stingru hierarhiju un savās organizācijās nelabprāt maina ierasto kartību un lomas. Šo vadītāju stiprā puse noteikti ir labi attīstītā stratēģiskā domāšana, viņu bagātā pieredze un “biezā āda”, jo pārdzīvoti dažādi pārmaiņu laiki; viņi spēj novērtēt iespējamos riskus un labi pārredz spēles laukumu. Piesaistot jaunus darbiniekus, šie vadītāji bieži izmanto savu kontaktu loku un meklē savējos. Lai iegūtu šo vadītāju uzticību, atkal un atkal jāpierāda sava profesionalitāte un lojalitāte”. Savukārt jaunākās paaudzes vadītāji, tagadējie trīsdesmit un četrdesmitgadnieki, vadības funkciju uztver visvieglāk. Viņu priekšrocība ir uzticēšanās un komunikācijas prasmes, spējot vienlīdz produktīvi sastrādāties ar dažādu paaudžu kolēģiem un partneriem. Taču visvairāk pārstāvētā vadītāju grupa Latvijas darba tirgū šobrīd ir vidējās paaudzes vadītāji, kuri par tādiem izauguši pārmaiņu laikā pašmācības ceļā. Piedzīvojuši gan ekonomikas augšupeju, gan vairākus krīzes periodus, tāpēc labi spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Saskārušies gan ar godīgiem darbiniekiem, gan krāpniekiem, tāpēc raduši paši paveikt darba lielāko daļu, nelabprāt deleģē atbildību. Atšķirībā no vadītājiem senioriem vidējā vecuma vadītājiem labāk attīstītas operatīvās, ne stratēģiskās vadības prasmes.

Raksts publicēts “Lauku Avīzē“; Autores: Indra Lazdiņa un Dace Skreija, “Lursoft”.