Sociālo tīklu izmantošana personāla atlasē
Vai cilvēkiem būtu jāizvērtē informācija, kas par viņu tiek publicēta sociālajos tīklos un internetā?
Par šo tēmu ieteicams runāt jau ar bērniem sākumskolā, ne tikai ar darba meklētājiem. Jāapzinās, ka katrs internetā publicēts attēls un vārds tur arī paliek, pat ieskaitot šķietami izdzēstos ierakstus. Tāpēc pirms naski veidot jaunu ierakstu, labāk lieku reizi padomāt un nekad nerakstīt savu komentāru dusmās, aizvainojumā vai līdzīgā stāvoklī. Sociālie tīkli nav ne labi, ne slikti, viss atkarīgs no mērķiem un apjoma, kādā tos izmantojam. Tie ļoti labi kalpo dalībai interešu grupās un sekošanai saistošām tēmām, kā arī lai socializētos un veidotu savu konkrētas jomas eksperta tēlu. Citādi ir ar bildēm un ierakstiem, kas tapuši, piemēram, reibuma stāvoklī. Normālā situācijā darba devējiem nevajadzētu būt iebildumiem pret aktivitātēm sociālajos tīklos, ja vien tās ir pieklājības un saprāta robežās, un privātas lietas netiek risinātas darba vietā.
Cik svarīga ir sociālā tīkla profilā ievietotā informācija, lai iegūtu kāroto darba vietu?
Tas atkarīgs no konkrētā darba devēja un pozīcijas. Ja darbinieks pārstāv uzņēmumu sabiedrībā un pie klientiem un, jo augstāka līmeņa vadoša pozīcija tā ir, jo lielāka nozīme ir informācijai, kas par personu atrodama publiskajā telpā. Diez vai par uzņēmumu tiks veidots labs priekšstats, ja tā vadītāja profilā dominēs pašbildes (selfiji) un/vai muļķīgi, agresīvi vai aizvainojoši ziņojumi.
Cik lielu nozīmi jūs kā personāla atlases kompānija piešķirat sociālajiem tīkliem? Vai jūs skatāties kandidātu profilus pirms aicināšanas uz darba interviju?
Primāri vērtējam cilvēka profesionālo pieredzi un kompetences; sociālajos tīklos atspoguļotajai informācijai ir otršķirīga nozīme. Savā darbā aktīvi izmantojam LinkedIn, tomēr katram kandidātam, kurš piesakās vai tiek uzaicināts atlases projektā, visus Twitter, Facebook u.c. tīklu ierakstus nepārbaudām, tas nav nedz vajadzīgi, nedz reāli laika patēriņa ziņā.
Vai jūsu praksē personāla atlasē ir bijis gadījums, kad darba devējs vēlas aplūkot kandidātu sociālo tīklu profilus, vai arī dēļ profilā ievietotās informācijas kādam atsaka darba vietu?
Vispirms gribētu katram likt pie sirds, ka jebkurš publiski un interneta vidē pausts vārds vai publicēts attēls var veidot un stiprināt (vai negatīvi ietekmēt) cilvēka tēlu un reputāciju darba tirgū. Tikai no katra paša ir atkarīgs, kāds būs šis tēls un kādus secinājumus izdarīs potenciālais darba devējs. Gan Latvijā, gan ārvalstīs veiktas darba devēju aptaujas liecina, ka vairums tiešām pārbauda par potenciālo darbinieku pieejamo informāciju sociālajos tīklos. Tas ir tikai saprotami; šī informācija sniedz papildu ieskatu kandidāta personībā un dažkārt var palīdzēt lēmuma pieņemšanas procesā, ja jāizvēlas starp vairākiem profesionāli līdzvērtīgiem kandidātiem. Kandidātu piesaiste un novērtēšana, kas ietver arī atsauksmju apkopošanu un par kandidātu pieejamās informācijas pārbaudi publiskajā telpā, ir mūsu atbildība, līdz ar to no darba devējiem nekad šāda rakstura atteikumus nesaņemam. Tomēr šādi gadījumi mūsu darba tirgū ir zināmi; sociālie tīkli var gan palīdzēt, gan nopietni traucēt profesionālajai karjerai.