Kompetence norāda uz spēju savlaicīgi pieņemt dažādas sarežģītības lēmumus atbilstoši situācijai, un izmantojot pieejamo informāciju. Spēja atšķirt būtisku informāciju no nebūtiskās.
Šo kompetenci var sadalīt divās komponentēs: analīze (problēmas novērtējums) un spriestspēja (problēmas risinājums). Analīze attiecināma uz informācijas apkopošanu, analīzi un atbilstošu izmantošanu, savukārt spriestspēja – uz lēmumu pieņemšanu.
Lēmumu pieņemšanas kompetence cieši saistīta ar profesionālajām zināšanām un tehniskajām kompetencēm. Turklāt lēmumu pieņemšanas kompetenci spēj novērtēt tikai konkrētās sfēras eksperts, īpaši, ja runa ir par kompleksām tehniska rakstura situācijām.
Lēmumu pieņemšana kā kompetence attiecināma tikai uz kompleksiem procesiem, nejaucot, piemēram, ar viedokļa izteikšanu par kādu tēmu vai lēmumu par darbību, kurai ir īstermiņa vai maznozīmīga ietekme.