Konceptuālā domāšana
Spēja rast sakarības un dažādu situāciju savstarpējo saistību. Konceptuālā domāšana saistīta ar spēju domāt abstrakti un holistiski (veseluma, kompleksuma pieeja) un izmantot induktīvu pieeju, kurā atsevišķi fakti tiek izmantoti vispārīgu secinājumu izdarīšanai.
Psihologs Edvards de Bono lieto terminu laterālā domāšana jeb „ārpus kastes domāšana”, kas nozīmē vispusīgu pieeju jautājumam, abstrahējoties no vispārpieņemtiem uzskatiem.
Konceptuāli domājošs cilvēks izmanto uzkrāto profesionālo pieredzi, izglītību, apvieno to ar radošu pieeju, pievieno intuīciju un induktīvu domāšanu, lai rastu pilnīgi jaunu, negaidītu risinājumu.
Pozitīvi uzvedības indikatori
- Saskata sakarības starp pagātnes un tagadnes situācijām, kā arī notikumiem, kas nav acīmredzami saistīti.
- Ātri identificē būtiskāko vai pamatā esošo sarežģītās situācijās un kompleksās problēmās.
- Sarežģīto padara vienkāršu. Spēj saprotami izskaidrot sarezģītas teorijas; sistēmisks redzējums, izmanto grafikus vai diagrammas.
- Situāciju skaidrošanai izmanto analoģijas un metaforas (salīdzinājumi).
- Konkrētas situācijas izprašanai izmanto atsauces uz teorētisko bāzi.
- Veido jaunas koncepcijas un modeļus. Konkrētai situācijai izmanto daudzas hipotēzes un pārbauda sažādus skaidrojumus. Saredz sakarības starp atšķirīgām, savstarpēji nesaistītām jomām.
Negatīvi uzvedības indikatori
- Spēj saskatīt tikai acīmredzamas sakarības.
- Nespēj redzēt lietu kopsakarības – veselumu.
- Strādā, vadoties tikai no saviem subjektīviem pieņēmumiem par pasaules kārtību.
- Koncentrējas tikai uz detaļām.
- Saglabā fokusu tikai uz iekšējiem procesiem, neņemot vērā ārējus faktorus.
- Neredz un nevēlas aizpildīt iztrūkumus savā pieredzē un zināšanās.
Konceptuālo domāšanu attīsta cilvēka atvērtība jaunai pieredzei un vēlme izpētīt, saredzēt pasauli citādāk. Konceptuāli domājošu vadītāju pazīme – atbalsts un iedrošinājums nepazīstamām idejām.
Kompetenču vārdnīca