Orientācija uz rezultātu, sasniegumiem

Apziņa, ka sekmes darbā nenodrošina sekošana noteikumiem un standartiem; darbiniekam ir dzinulis meklēt, kā varētu darīt vēl labāk, vēl vairāk, vēl efektīvāk. Šo kompetenci var skaidrot kā vēlmi sasniegt un pārsniegt noteiktos standartus, kuriem izpildītam darbam būtu jāatbilst.
Augstākajā šīs kompetences līmenī orientācija uz rezultātu nozīmē ieinteresētību uzlabot kopējo uzņēmuma sniegumu.

 

Pozitīvi uzvedības indikatori

  • Ir motivēts un vēlas darbu paveikt labi: izrāda interesi par sasniedzamajiem mērķiem; seko līdzi plāniem un darba grafikam, lai nepieļautu kādu uzdevumu neizpildi; pastāvīgi dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un cik vien labi iespējams; spēj identificēt un atteikties no liekiem soļiem kopējā procesā.
  • Pastāvīgi uzlabo savu sniegumu: mērķtiecīgi apgūst prasmes un zināšanas, kas palīdz darbu darīt efektīvāk; arvien uzdod sev jautājumu „kā šo varētu paveikt labāk?”
  • Izpildot uzdevumus, katrai nākošajai reizei paaugstina sasniedzamos mērķus: strādā pie metožu, sistēmu un procedūru uzlabojumiem; sev un komandai izvirza arvien augstākus un tai pat laikā reālistiskus mērķus; meklē jaunas tehnoloģijas un resursus, kas palīdzētu sniegt labākus rezultātus; deleģē pienākumus, lai pats nekļūtu par iemeslu darbu neizpildei.
  • Analizē rentabilitāti: kontrolē izdevumus; pārrauga budžetu; seko līdzi resursu lietderīgam izlietojumam; spēj pieņemt izšķirošus lēmumus; ievieš kvantitatīvus uzlabojumus, lai nepieciešamo kvalitāti nodrošinātu ātrāk, labāk un lētāk.
  • Uzņemas pārdomātus/ izvērtētus riskus, lai sasniegtu augstākus mērķus: uzrauga pakalpojuma efektivitāti un pastāvīgi strādā pie uzlabojumiem kā iekšējos, tā ārējos procesos; rosina citus pārdomāti riskēt rezultātu uzlabošanai; rosina biznesa ideju radīšanu uzņēmumā un uzteic/ atalgo darbiniekus par tām.

 

Negatīvi indikatori

  • Uzskata, ka izmaksu samazināšana un efektivitātes rādītāji ir citu darbinieku atbildība.
  • Viegli atsakās un nepilda kādas darbības, neapzinoties to ietekmi uz procesu un rezultātiem kopumā.
  • Saglabā fokusu uz procesu; rezultāts nešķiet tik svarīgs.
  • Strādā lēnām un ļauj, lai dažādi blakus faktori traucē darba izpildei.
  • Pieņem viduvēju izpildi gan savā, gan kolēģu darbā.
  • Var ilgstoši koncentrēties uz nebūtiskām lietām.
  • Raksturīga negatīva attieksme pret jebkurām izmaiņām.
  • Vienmēr uzskata, ka pakalpojums un darba sniegums ir labā līmenī.
  • Negatīva galējība – svarīgs ir tikai rezultāts, un tā sasniegšanai var arī pārkāpt noteikumus vai nerēķināties ar citiem.
  • Nepārdomāts risks.

 

Pašattīstības iespējas

  • Pavērtē, kā tikko paveikto darbu būtu iespējams paveikt ar mazāku laika patēriņu.
  • Pirms ķerties pie kāda uzdevuma, pavaicā sev, kāpēc šobrīd darīt darbu A, nevis B, un vai to tiešām ir būtiski darīt šobrīd.
  • Izstrādā darbu plānu un izvirzi prioritātes.
  • Sistemātiski izvērtē savu darbu plānu – uzdevumus un to labas izpildes indikatorus.
  • Uzklausi vērtējumu par savu darbu.
  • Ķeroties klāt vai vadot apjomīgu projektu, sadali to posmos ar maziem mērķiem. Novērtē paveikto katrā no posmiem.
  • Apzini faktorus, kas tev traucē darba labai izpildei un plāno, kā tos novērst.
  • Apziniet kopā ar kolēģiem, kam un kāpēc jūsu darbs ir nepieciešams.

 

Vadītāju iespējas

  • Regulāri pārrunājiet darbinieku individuālos un komandas uzdevumus un mērķus.
  • Regulāri izvērtējiet darbinieku sniegumu un tā atbilstību izvirzītajiem mērķiem.
  • Sekojiet līdzi, lai visi izvirzītie mērķi ir izmērāmi un darba sniegums – novērtējams.
  • Pārliecinieties, vai darbiniekiem šie mērķi ir pilnīgi skaidri un saprotami.
  • Ja darbu izpildē ir kavēšanās, pievērsiet tam uzmanību un meklējiet iemeslus.
  • Norādiet uz neefektivitātes rādītājiem komandā un lūdziet tos uzlabot.
  • Rodiet iespēju nodrošināt atbalstu un koučinga vadības principus darbiniekiem.
Kompetenču vārdnīca