Problēmu risināšana
Izprot un pēc iespējas efektīvi risina problēmas; izvērtē informācijas atbilstīgumu un precizitāti, spēj izstrādāt un novērtēt vairākus alternatīvus risinājumus un ieteikt labāko.
Pozitīvi uzvedības indikatori
- Noskaidro patiesos situācijas cēloņus, meklējot atbilstošus un uzticamus informācijas avotus.
- Informācijas noskaidrošanai uzdod jautājumus, vēršas pie dažādiem cilvēkiem.
- Lai novērtētu iespējamos problēmas risinājumus, meklē un izmanto dažādus resursus.
- Problēmu risina, izmantojot loģisku un sistēmisku pieeju.
- Izvērtē iespējas, apsverot to tālāku ietekmi un sekas, un pieņem izsvērtu lēmumu.
- Īsteno plānotās aktivitātes atbilstošā, saprātīgā laikā.
Negatīvi uzvedības indikatori
- Jebkuru sarežģītāku situāciju var uztvert kā neatrisināmu problēmu, apjūk ar tām saskaroties.
- Izvairās no problēmu risināšanas.
- Situāciju risina haotiski un nesistemātiski, nemēģina noskaidrot cēloņus un patiesu informāciju.
- Mēģina ātri kaut ko nokārtot, nevērtējot savas darbības iespējamās sekas.
Pašattīstības iespējas
- Lai spētu efektīvi risināt problēmas, primāri strādā pie analītisko prasmju attīstības (sk. kompetenci “Analītiskā domāšana”).
- Sastopoties ar problēmu, nesteidz to risināt pēc savas saprašanas – pavaicā, vai kolēģi jau iepriekš ar ko tādu ir saskārušies, kāda ir viņu pieredze, un ko no tā tu vari izmantot.
- Paplašini savu domāšanas procesu – pirms pieņemt lēmumu par konkrētām darbībām problēmas risināšanai, padomā par 2 citiem, alternatīviem variantiem, kā vēl to varētu darīt, un kādas varētu būt iespējamās sekas vienā un otrā variantā.
- Ja savā darbā parasti paļaujies uz to, ka problēmas risina vadītājs vai kolēģi, piespied sevi padomāt par citiem risinājumiem un piedāvā tos.
- Ja organizācijā ir kāda pastāvīga problēma, ierosini izveidot darba grupu vai pat uzņemies tās vadību problēmas izprašanai un atrisināšanai.